Jānis Jaunsudrabiņš (1877 - 1962) kopā ar ģimeni - sievu un meitu - Burtnieku mājā ierodas 1910. gada rudenī. Viņš dzīvo trīsistabu dzīvoklī pirmajā stāvā. Dzīvojot Vecmīlgrāvī, mākslinieka dzīvē sākas jauns daiļrades posms. Viņš daudz strādā, īpaši glezniecības jomā. Jaunsudrabiņš glezno gan Dainu tēva portretus, gan viņa pastaigu vietas.
Pie Baronam veltītiem darbiem pieder arī saržs "Barontēva dziesmu kamols", kuru Jaunsudrabiņš dāvina Baronam viņa 75 gadu jubilejā.

Mākslinieks glezno arī Burtnieku mājas apkārtni ("Ziemas skats uz Burtnieku mājas dārzu no zāles ziemeļu pusē"), kā arī citas ainavas ("Jāņu vakars"). Arī literārā darbība netiek atstāta novārtā. 1911. gadā iznāk pirmais stāstu un tēlojumu krājums "Kolorēti zīmējumi".

Presē parādās arī pirmie "Baltās grāmatas" tēlojumi. Atsevišķā grāmatā iznāk arī garais stāsts "Aija". Tai pašā gadā lasītājs iepazīstas ar satīrisku stāstu krājumu "Jēkabs Gudrais un viņa nelaime", kā arī ar stāstu krājumu "Trīs dienas". Publicēta tiek viencēliena komēdija "Ansis Auns" un pirmais dzejoļu krājums "Dzejoļi". Jaunsudrabiņa daiļradi bagātina B.Kellermaņa romāna "Jūra" tulkojums. 1912. gadā iznāk otrs dzejoļu krājums ''Dziesminieks". Dzīvodams Burtnieku mājā, rakstnieks aktīvi piedalās sabiedriskos pasākumos. Viņš vada bērnu svētku zīmēšanas konkursus. Vēlāk nopietni analizē šos darbus. Daudzi no tiem rakstniekam palīdzējuši bērna pasaules uztverei "Baltās grāmatas" ilustrācijās. 1913. gadā Jaunsudrabiņš pāriet uz dzīvi Pļaviņās, kur beidzot piepildījies viņa sapnis par savu māju un dārzu.