Atgriežoties no emigrācijas Norvēģijā, Kārli Skalbi (1879 -1945) turpina vajāt bažas par atkārtotu arestu. 1910. gadā viņš oficiāli salaulājas ar Lizeti Erdmani (1886 - 1972). Drīz  pēc dēla piedzimšanas ģimene pārceļas uz dzīvi Vecmīlgrāvī. Tā 13. septembrī Skalbes sāk dzīvot Burtnieku mājā, kur dzejnieks turpina savu literāro darbību. 1910. gadā iznāk K. Skalbes kopotu rakstu 1. sējums, kā arī "Bālās lapas" - grāmata, kurā dzejnieks paudis savus emigranta pārdzīvojumus Norvēģijā. Dzīvodams Burtnieku mājā, Skalbe publicējas "Dzimtenes Vēstnesī" un neilgu laiku (1910. g. 10. nov. - 27. nov.) ir šīs avīzes redaktors.

Šai laika posmā Skalbe sāk kārtot arī savu dainu izlasi, kas gan tiek publicēta tikai 1912. gadā. Daudzas no Skalbes pasakām tapušas Burtnieku mājā. Tomēr sākotnējās bažas izrādās pamatotas. 1911. g. beigās dzejnieks tiek apcietināts un 15. decembri pamet Burtnieku māju, atstādams tur sievu un dēlu. 1913. gada februārī, pateicoties amnestijai, viņš tiek atbrīvots un 21.februārī atgriežas Burtnieku mājā. Skalbju ģimene nodzīvo Vecmīlgrāvī līdz 1914. gada 5. maijam.